Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Profesors Dr.geol. Valdis Segliņš LU Zinātnes kafejnīcas diskusijā “Zinātnisko publikāciju aizkulises”. Foto: Gita Rozenberga, LU Bibliotēka.
Profesors Dr.geol. Valdis Segliņš LU Zinātnes kafejnīcas diskusijā “Zinātnisko publikāciju aizkulises”. Foto: Gita Rozenberga, LU Bibliotēka.
Profesors Dr.geol. Valdis Segliņš LU Zinātnes kafejnīcas diskusijā “Zinātnisko publikāciju aizkulises”. Foto: Gita Rozenberga, LU Bibliotēka. EIFL atvērtās piekļuves programmas vadītāja Irīna Kučma (Irina Kuchma) vada lekciju. Foto: Vineta Reinberga, LU Bibliotēka. Profesors Elmārs Mitlers (Elmar Mittler) vada lekciju. Foto: Vineta Reinberga, LU Bibliotēka.
Par atvērtu pētniecību: diskusijas, semināri un lekcijas
Nacionālais atvērtās piekļuves dienests, LU Bibliotēka
16.11.2016

Latvijas Universitātē (LU) no 24. līdz 30. oktobrim Starptautiskās atvērtās piekļuves nedēļas ietvaros norisinājās vairāki LU Bibliotēkas un Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta rīkoti pasākumi klātienē un tiešsaistē.

Jau astoto gadu Latvija līdz ar visu pasauli atzīmēja Starptautisko atvērtās piekļuves nedēļu (International Open Access Week). 2016. gadā atvērtās piekļuves nedēļas tēma bija “atvērts darbībā” (Open in Action) un ikviens interesents bija laipni aicināts izteikt savu viedokli vietnē “Open Access Week action portal”. LU Bibliotēka un Nacionālais atvērtās piekļuves dienests piedāvāja piedalīties vairākās aktivitātēs, kas bija tieši vai pastarpināti saistītas ar atvērto piekļuvi un atvērto zinātni (Open Science).

Atvērtās piekļuves nedēļas pasākumus ievadīja Starptautiskās bezpeļņas organizācijas Electronic Information for Libraries (EIFL) (Elektroniskā Informācija Bibliotēkām) atvērtās piekļuves programmas vadītājas Irīnas Kučmas (Iryna Kuchma) lekcija “Pētniecības dati un atvērtā zinātne Latvijā: izaicinājumi un iespējas” (Research Data Management and Open Science: Challenges and Opportunities for Latvia). Lekcija sapulcēja vairāk kā 50 dalībniekus no dažādām izglītības un pētniecības institūcijām, un tiešraidi vēroja apmēram 40 dalībnieki. Irīna Kučma sniedza ieskatu par atvērto zinātni, atvērtās piekļuves nozīmi zinātnē un sabiedrībā, izstāstīja visu svarīgāko par atvērtiem pētniecības datiem un pievērsa uzmanību aktualitātēm tuvākajā nākotnē. Pirms diviem gadiem Eiropas Komisija uzsāka „Atvērto pētniecības datu pilotprojektu” (Open Research Data Pilot), kura mērķis ir padarīt pēc iespējas pieejamākus pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" (Horizon 2020) projektu pētniecības datus. No 2017. gada pilotprojektā minētās prasības kļūs par obligātu nosacījumu visiem “Apvārsnis 2020” dalībniekiem. 2016. gada rudenī Eiropas Komisijas ekspertu grupa, kas pievērsusies Eiropas atvērtās zinātnes virtuālā mākoņa jautājumiem, sagatavoja ziņojumu, kas ļauj secināt, ka tuvākajos gados gaidāma strauja Eiropas Komisijas zinātnes platformas attīstība.

Starptautiskajā atvērtās piekļuves nedēļā interesenti piedalījās OpenAIRE tiešsaistes semināros par atvērtās zinātnes īstenošanu dažādos aspektos. Īpaši aktīva interese bija par semināriem: “Pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis2020” atvērtās piekļuves mandāts projektu koordinatoriem un pētniekiem” un “OpenAIRE un pētniecības datu pilotprojekts/Zenodo”. Tiešsaistes semināru prezentācijas un video ieraksti pieejami šeit.

Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas Universitātei bija konference “Universitātes zinātniskā darbība un e-resursi”. Konferences mērķis bija izvērtēt Latvijas Universitātei aktuālus jautājumus un sagatavot priekšlikumus zinātnes universitātes attīstībai.

Konferences pirmajā daļā LU Rektors Indriķis Muižnieks stāstīja par zinātnisko publicēšanos, izdevējdarbību un zinātniskās darbības novērtējumu Latvijas Universitātē. Zinātnes produktivitātes jautājumiem pievērsās arī docente Daina Pakalna, kas pastāstīja par citējamības datubāzēm un zinātniskās ietekmes pētījumiem.

Konferencē uzstājās arī ārvalstu viese Arja Tuuliniemi no Somijas nacionālās bibliotēkas. Somija ir viena no vadošajām valstīm bibliotēku pakalpojumu attīstīšanā, un tur, pateicoties labai sadarbībai, ir izveidots kvalitatīvs pakalpojumu klāsts. Arja Tuuliniemi pastāstīja arī, kā pakalpojumu piedāvājumā iekļaujas aktivitātes, kas veicina publicēšanos atvērtā piekļuvē.

Konferences otrajā daļā klātesošie apmainījās ar viedokļiem un idejām divās debašu grupās: “E-resursi kā pētniecības avots” un “Zinātniskās darbības novērtējums”. Rezultātā tika apkopoti vērtīgi ieteikumi nākotnes attīstībai Latvijas Universitātei.

27. oktobrī notika diskusiju pasākums – LU Zinātnes Kafejnīca „Zinātnisko publikāciju aizkulises: Kā radās zinātniskā publikācija? Ko no tām iegūst sabiedrība? Kā veicināt savu zinātnisko sasniegumu atpazīstamību?”, kuras laikā, apspriežot jautājumus par publicēšanos gan teorētiskā, gan praktiskā rakursā, tika vairākkārt pievērsta uzmanība zinātnisko publikāciju atvērtās piekļuves jautājumam. Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta pārstāve Gita Rozenberga izskaidroja atvērtās piekļuves publicēšanās principus un nozīmi sabiedrībā, pastāstīja par aktualitātēm, tostarp aicināja pētniekus piedalīties Eiropas Komisijas projektā “FP7 post-grant Open Access pilot”, kas sniedz finansiālu atbalstu publikāciju publicēšanai atvērtā piekļuvē.

Starptautiskajā atvērtās piekļuves nedēļā Nacionālais atvērtās piekļuves dienests aicināja pētniekus, kuru institūcijām nav sava repozitorija, izmantot iespēju deponēt zinātniskos rezultātus starptautiskajā repozitorijā Zenodo. Zenodo nodrošina pētījumu rezultātu, zinātnisko datu un programmatūru publicēšanu, koplietošanu un ilgtermiņa pārvaldīšanu. Dienests zinātniskās sabiedrības uzmanību pievērsa arī izglītošanās iespējām par atvērto zinātni, atvērtās piekļuves iniciatīvas idejām un risinājumiem: FOSTER portāls un brīvpieejas e-kurss “Open Science / Atvērtā zinātne” LU e-studiju vidē.

Nedēļas noslēdzošais pasākums bija profesora Elmāra Mitlera (Elmar Mittler) vieslekcija “Digitālie izdevumi. Jauna paradigma akadēmiskajiem izdevumiem”. Pasaulē par vērtīgiem ir atzīti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīki, kas nodrošina virtuālo zinātnes laboratoriju jeb vidi pētniecībai humanitārajās zinātnēs. Profesors sniedza ieskatu par principiem, priekšrocībām un nepieciešamību pielietot un attīstīt digitālo tehnoloģiju rīkus. E.Mitlers demonstrēja neskaitāmus piemērus, kā arī deva iespēju praktiski pamēģināt rīku TextGrid. TextGrid ir infrastruktūra, kas piedāvā dažādus pakalpojumus darbam ar izdevumiem, arhivēšanu un iespēju zinātniekiem sadarboties un veidot kopīgus pētniecības projektus.

Starptautiskās atvērtās piekļuves nedēļas organizatori pateicas visiem, kas piedalījās!