Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

AKTUĀLI! Eiropas zinātnes kopienas pārstāvji pulcējās seminārā “Atvērtās piekļuves ietekme un mērīšana”
Gita Rozenberga, Nacionālais atvērtās piekļuves dienests
05.04.2017

Oslo un Akeršusas Universitātes lietišķo zinātņu koledžā februārī notika seminārs “Atvērtās piekļuves ietekme un mērīšana”(Impact and Measurement of Open Access), kas pulcēja kopā pētniekus, zinātnisko projektu vadītājus, universitāšu un institūtu administrācijas pārstāvjus, nacionālo atvērtās piekļuves dienestu koordinatorus un citus pakalpojumu sniedzējus zinātniskajai kopienai. Semināra abas sesijas pieejamas video ierakstā.

Februārī CERES (iepriekš CRIStin) – Norvēģijas zinātnes informācijas sistēmu darba grupa sadarbībā ar Eiropas Komisijas projekta OpenAIRE dalībniekiem organizēja starptautisko semināru “Atvērtās piekļuves ietekme un mērīšana”. Semināra tēmas, kas saistītas ar atvērtās piekļuves mērīšanas iespējām un tās ietekmi uz zinātni un sabiedrību kopumā, prezentēja pārstāvji no dažādām organizācijām un institūcijām: Knowledge Exchange, Danish OA Indicator, Crossref, Eiropas Zinātnes padome (European Research Council (ERC)) un SCOAP3. Seminārā piedalījās dalībnieki no visām Eiropas valstīm, un Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes un Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta pārstāves Iveta Gudakovska un Gita Rozenberga.

Kurts Raiss (Curt Rice), Oslo un Akeršusas Universitātes lietišķo zinātņu koledžas rektors, ievadīja semināru ar atziņām par zinātnisko publicēšanos un situāciju mūsdienās. Kurts Raiss atzinīgi izteicās par Nīderlandes piemēru, kur vienošanās ar izdevējiem par publicēšanos un pieeju zinātnei atvērtā piekļuvē tiek slēgtas nacionālā līmenī. Rektors runā uzsvēra, ka šobrīd visaktuālākais ir sakārtot pētījumu publikāciju kvalitātes jautājumus un rast risinājumu pētījumu reproducēšanas krīzes pārvarēšanai.

Pirmajā semināra sesijā diskutēja par jautājumiem, kas saistīti ar atvērtās piekļuves mērīšanu. Lai pārraudzītu atvērtās piekļuves rezultātus un attīstību, ir nepieciešams tos vispirms izmērīt un izdomāt kā to vislabāk darīt. Ar statistiku, kas parāda, cik daudz repozitoriju, atvērtās piekļuves žurnālu, datu kopu ir izveidotas, nepietiek – tāpēc seminārā tika meklētas pieejas un metodes kā mērīt atvērtības līmeni.

Dominēja atziņas, ka mērījumu rezultāts var būt labs, tikai tad, ja visas ieinteresētās puses,   rūpēsies par metadatu (jeb ierakstu par publikācijām, datiem, datu kopām un citām vienībām) kvalitāti. Vislabāk to palīdz veikt FAIR principu ievērošana: tas nozīmē metadatiem jābūt atrodamiem, pieejamiem, savietojamiem un atkārtoti izmantojamiem.

Otrā semināra sesija bija veltīta atvērtās piekļuves ietekmes noteikšanai un mērīšanai. Semināra dalībnieki meklēja jēdzienu “atvērtās piekļuves ietekme” un “zinātnes ietekme” nozīmi, dalījās ar pieredzi un diskutēja par atvērtās piekļuves ietekmi uz pētniecību, sabiedrību un inovācijām, kā arī apsprieda ietekmes saistību ar zinātnisko sasniegumu novērtējumu. Tika secināts, ka nepieciešams konceptualizēt zināšanu vietu digitālajā ekonomikā un ka pirms katra pētījuma uzsākšanas ir jāapzina kādu ietekmi pētījums var radīt, ņemot vērā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas mūsdienās.

Visas prezentācijas un video ieraksti ir pieejami CHRIStin tīmekļa vietnē. Aicinām iepazīties detalizētāk!