Izdevējdarbība

Kas ir atvērtās piekļuves izdevējdarbība?

Atvērtās piekļuves izdevējdarbība - iespēja bezmaksas dot piekļuvi pētnieciskām publikācijām tiešsaistē. Šīs izdevējdarbības veicināšanai tiek izstrādāti uzņēmējdarbības modeļi, kas paredz elektronisko izdevumu izplatīšanu bezmaksas. Līdz šim lielākā attīstība notikusi žurnālu publicēšanā, taču arvien biežāk sastopama arī monogrāfiju publicēšana atvērtā piekļuvē.

Zinātnisko publikāciju autori vai projektu koordinētāji var izvēlēties kādu no variantiem, kā publikāciju publiskot atvērtā piekļuvē:

  1. Pētījumam atbilstošā atvērtās piekļuves (open access) žurnālā - izmaksas par raksta ievietošanu nosaka žurnāla veidotāji (par vērtīgu ir atzīta paralēla šo publikāciju ievietošana institucionālajā repozitorijā);
  2. Pētījumam atbilstošā žurnālā, kas izdots pēc tradicionālā modeļa (kur maksā žurnāla lasītājs) - šajā gadījumā autors vienojas ar izdevēju par atļauju ievietot publikācijas pilntekstu atvērtā piekļuvē 6 - 12 mēnešus pēc tās publicēšanas. Metadatu ieraksts par publikāciju ar pievienotu pilnteksta failu ir jāievieto institucionālajā repozitorijā. Ja būs noteikts embargo periods 6 - 12 mēneši, repozitorijā sākumā būs pieejams tikai metadatu ieraksts, pēc embargo perioda arī pilnteksts;
  3. Institucionālajā vai nozaru repozitorijā - autors ievieto (deponē jeb pašarhivē) publikāciju, e-repozitorijā izveidojot metadatu ierakstu un saglabājot pilntekstu. . Latvijas Universitāte uztur LU e-resursu repozitoriju, kurā publikācijas un citus materiālus var publiskot bez maksas. Vairāk informāciju skatīt šeit.

Izdevēju noteikumi laiku pa laikam mēdz mainīties, tāpēc nepieciešams pirms katras publicēšanas tos pārskatīt vēlreiz.

Ar ko sākt?

Lai publicētu savu publikāciju, atrodiet savai disciplīnai atbilstošu atvērtās piekļuves žurnālu vai repozitoriju.

Atvērtās piekļuves žurnālus varat meklēt reģistrā: Directory of Open Access Journals (DOAJ). DOAJ reģistrā ir iekļauti tikai tie žurnāli, kas izpildījuši un turpina pildīt kvalitātes prasības, kur viens no kritērijiem ir zinātniski recenzēts izdevums. Tajā uzņemti vairāk nekā 11 000 žurnāli dažādās nozarēs, no kuriem 70% nav piemērotas publikāciju publicēšanas izmaksas.

Izvēloties izdevumu, kur publicēties, autoram jāpārliecinās vai žurnāls ir uzticams, jo straujā atvērtās piekļuves žurnālu izdevējdarbības tirgus augšana izraisījusi arī šķēršļus - rodas arvien jauni atvērtās piekļuves žurnāli, kuru vidū daļa ir viltus žurnāli (angļu valodā tie tiek apzīmēti kā fake journals, predatory journals, suspicious journals, illegitimate journals).

Šim nolūkam aicinām ielūkoties vietnē www.thinkchecksubmit.org un video materiālā “Think. Check. Submit.”. Šajos materiālos piedāvāts jautājumu kontrolsaraksts, kas palīdz atpazīt uzticamus žurnālus. Ja tomēr ir šaubas, aicinām konsultēties ar izdevēju vai bibliotēkas pārstāvi.

Video “Think. Check. Submit.” autors ir Think. Check. Submit. / CC BY

Atvērtās piekļuves repozitoriji

Lai gan publicēšanās atvērtās piekļuves žurnālos ir katra pētnieka izvēle, pētniekam ir jānodrošina savu publikāciju pieejamība un saglabāšana ilgtermiņā. To vislabāk var darīt, ievietojot publikācijas piemērotos Atvērtās piekļuves repozitorijos.

Izvēli var palīdzēt vietnes: OpenDOAR, ROAR, OA Directory.

Vēl viena iespēja - publikāciju vai citus zinātniskos rezultātus ievietot starptautiskā daudznozaru repozitorijā Zenodo. Plašāka informācija šeit.

Ja ir šaubas, aicinām pārliecināties par attiecīgā žurnāla pašarhivēšanās politiku, izmantojot izdevēja autortiesību politiku un pašarhivēšanās instrumentu SHERPA RoMEO. Tas ir Lielbritānijas pakalpojums, kas aptver starptautiskos žurnālus.

Vai sociālās tīklošanas vietnes ir repozitoriji?

Sociālās tīklošanas vietnes ir lieliska vieta, lai atspoguļotu autora darbu, tomēr tās nav atvērtās piekļuves repozitoriji. Tā vietā iesakām pašarhivēt autora publikāciju atvērtās piekļuves repozitorijā un tad sociālās tīklošanas vietnēs ievietot saiti uz to. Zemāk ievietotajā tabulā uzskatāmi atspoguļotas sociālo tīklošanas vietņu atšķirības no atvērtās piekļuves repozitorijiem.

Kas ir publikāciju publicēšanas izmaksas (APC)?

Publikāciju publicēšanas izmaksas (Article Processing Charges (APCs)) ir visplašāk lietotā metode, lai finansētu publicēšanos atvērtajā piekļuvē. Izmaksas tiek iekasētas divos veidos:

  • autoriem ir jāmaksā, lai publicētos atvērtās piekļuves žurnālā. Šo veidu sauc par zelta atvērtās publicēšanās ceļu;
  • autoriem ir jāmaksā, lai publicētu atsevišķu rakstu kā atvērti pieejamu tradicionālā modeļa žurnālā. Tas ir zināms, kā hibrīdžurnālu publicēšanās modelis.

Publikāciju publicēšanās izmaksas nav vienīgais veids, kā finansēt atvērtās piekļuves žurnālus. Pastāv arī citi ienākumu modeļi, sākot ar reklāmām un ziedojumiem, līdz pat sponsorēšanai un subsīdijām. Plašāk SPARC ziņojumā šeit.

Kādas ir vidējās publikāciju gatavošanas izmaksas?

Vairāk nekā 70% no atvērtās piekļuves žurnāliem vispār nav publikāciju gatavošanas izmaksas.

Vidējās publikāciju gatavošanas izmaksas atvērtās piekļuves žurnālos ir 1,484 EUR. Hibrīdžurnāliem - 2,492 EUR.

Kur ņemt līdzekļus publikāciju publicēšanās izmaksām?

Daudzi finansējuma piešķīrēji atļauj projektu pieteikumos pieprasīt līdzekļus atvērtās piekļuves publikāciju nodrošināšanai. Piemēram, publikāciju sagatavošanas izmaksas tiek atbalstītas projekta Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) pieteikumos. Pētnieki var izvēlēties publicēt tās atvērtās piekļuves vai hibrīdžurnālos.

Atbrīvojumi no publikāciju publicēšanās izmaksām

Lielākā daļa no izdevējiem ir gatavi piedāvāt atbrīvojumus no publikāciju publicēšanas izmaksām vidēji un zemu attīstīto valstu autoriem. Pieteikumi atbrīvojumiem parasti tiek gatavoti, apstiprinot manuskriptu un tiek individuāli izvērtēti.