Institucionālais repozitorijs ir digitāla krātuve (arhīvs), kura nodrošina pētījumu rezultātu pašarhivēšanu un publicēšanu, koplietošanu un ilgtermiņa saglabāšanu.

Institucionālo repozitoriju izveides mērķis ir apkopot institūcijas intelektuālā darba rezultātus, nodrošināt to izplatību digitālā formātā, pārvaldību, ilglaicīgu saglabāšanu, plašu pieejamību un koplietošanu. Izplatot zinātnisko pētījumu rezultātus institūcija ne tikai popularizē savus sasniegumus, bet arī veicina savu atpazīstamību un zinātnes un pētniecības attīstību. Institucionālajā repozitorijā ir iespējams ielādēt jebkura formāta un jebkuras pētniecības nozares rezultātus. Repozitoriju saturu pārsvarā veido raksti (gan publicēti, gan oriģināli raksti), promocijas darbi, grāmatas un grāmatu nodaļas, konferenču un darba materiāli, audio-video, mācību u.c. informācijas resursi (attēlā –OpenDoar  tīkla repozitoriju satura veidi).   OpenDOAR Chart: Content Types in OpenDOAR Repositories – Worldwide   Uz atvērtās piekļuves repozitorijos ievietotiem resursiem tiek attiecinātas publisko autortiesību Creative common licences. Repozitorijs ir atvērts un pieejams ikvienam, jo tā programmatūra ir veidota, pamatojoties uz starptautiski saskaņotiem atklātās piekļuves standartiem un protokoliem, kas nodrošina plašu sadarbspēju - repozitorijā ievietotie informācijas resursi tiek tīmekļoti un atspoguļoti dažādu starptautisko projektu vietnēs (piemēram, OpenAIRE) vai tīklos (piemēram, Dart-Europe E-theses portal), kā arī izgūstami, izmantojot dažādas interneta meklētājprogrammas – ne tikai iecienīto Google, bet arī Bīlefeldes universitātes akadēmisko meklētāju BASE  – u.c. meklētājus. Piemēram, starptautiskā projekta OpenAIRE infrastruktūrā ir apkopota informācija par 17,5 miljoniem publikāciju, 31,7 tūkstošiem datu kopu no 5789 repozitorijiem un atvērtās piekļuves žurnāliem. Starp tiem ir atrodami ieraksti arī no Latvijas Universitātes e-resursu repozitorija. Informācijas resursu elektroniskās versijas repozitorijā ievieto pats autors vai tā deleģēts pārstāvis. Ievietojot dokumentu, darba autors apstiprina atļauju darba izmantošanai un norāda piekļuves veidu – atvērtā, ierobežotā vai slēgtā piekļuvē. Pētījumu rezultātiem, kas tapuši par nodokļu maksātāju naudu, ir jābūt pieejamiem ikvienam, jebkur pasaulē. To nosaka sabiedrības intereses un pētniecības projektu finansētāju prasības. Pie kam atvērtā piekļuvē pieejamo resursu īpatsvars no kopējā repozitorijā deponēto vienību skaita ir svarīgs repozitoriju novērtējuma rādītājs. Lai sasniegtu akadēmisko izcilību, institūcijām ir nepieciešams izstrādāt atvērtās piekļuves publicēšanās politiku, motivēt personālu paaugstināt viņu elektronisko publikāciju kvalitāti, palielināt institucionālo repozitoriju apjomu un dalīties ar saviem pētniecības rezultātiem atvērtā piekļuvē. Tas dos labumu gan sabiedrībai, gan akadēmiskai institūcijai, jo veicinās zinātnes un pētniecības attīstību un institūcijas atpazīstamību.

Dalīties