Nacionālais atvērtās piekļuves dienests aicina Latvijas zinātniskās sabiedrības pārstāvjus iepazīt un savā ikdienas darbā izmantot elektroniskās laboratorijas piezīmes, kas mūsdienu tehnoloģiskās attīstības laikmetā kļuvušas par nozīmīgu pētniecības atbalsta instrumentu.

Laboratorijas piezīmes ir viens no pētniecības pamatiem. Daudzās nozarēs šīs piezīmes veido pētnieks, fiksējot visa veida pētniecisko informāciju, sākot no hipotēzes līdz eksperimentu rezultātiem. Katrā nozarē dominē sava veida piezīmju veidošanas veidi, taču tie ir populāri, turklāt bieži šīs piezīmes kalpo par svarīgu pētnieciskā darba dokumentāciju. Tas nozīmē, ka laboratorijas piezīmēm ir ļoti svarīga un neaizstājama loma pētniecības gaitas atspoguļojumā, tās bieži tiek izmantotas, lai nodrošinātu iespēju atkārtoti izmantot pētījuma datus.

Tā kā pētniecība strauji attīstās digitālajās infrastruktūrās, pētnieki bieži dod priekšroku veidot tieši elektroniskas laboratorijas piezīmes (electronic lab notebooks). Līdz šim ir izveidoti daudzi e-rīki šo piezīmju veiksmīgai veikšanai, taču visbiežāk pētnieki izmantot Microsoft Word vai WordPress piedāvātās piezīmju veikšanas iespējas.

Lai nonāktu pie projektam atbilstoša e-piezīmju veida izvēles, pētniekam  nepieciešams ieklausīties padomos, nesenākais publicēts Nature žurnālā, Robertas Kvokas (Roberta Kwokrakstā.

Izvēloties e-piezīmju veikšanas veidu, pētnieks sper platu soli pretī atvērtas un godprātīgas datu aprites principiem, tādējādi izpildot vairākas Eiropas Komisijas noteiktās prasības pētniecības īstenošanā (piemēram, FAIR* principu ievērošana).

Elektronisko laboratorijas piezīmju veidošana padara vienkāršāku eksperimentālo procedūru fiksēšanu, jo piedāvā iespēju izmantot dažādas sagataves un pielāgot tās atkārtotai izmantošanai, ņemot vērā paša vai citu veidotos pierakstu veidošanas protokolus, kas noteikti jebkuram pētniekam ir saistoši, tā kā ievērojami ietaupa tik vērtīgo laiku. Tāpat e-piezīmes sniedz vienkāršotāku iespēju pārskatīt visus pētnieka projektus un veiktos eksperimentus vienuviet.

 Kad apgūta e-piezīmju veidošana praksē, darbs ir relatīvi ātrs un viegls, tāpat pastāv iespēja dalīties ar informāciju, kā arī atkārtoti to izmantot dažādos atraktīvos veidos, kas ir laba alternatīva papīra piezīmēm. Tāpat pastāv iespēja e-piezīmes sasaistīt ar atbilstošiem datu failiem un ārējiem resursiem, kas ir atbilstoši veiktajiem eksperimentiem, tādējādi uzlabojot pētniecības reproducēšanas, pārskatāmības un sadarbības iespējas. Elektroniskās laboratorijas piezīmes var kalpot par ļoti svarīgu pētniecības daļu, tā kā ļauj ātri veikt labojumus jebkura formāta saturā.

Blakus e-piezīmju pozitīvām iespējām pastāv arī to negatīvā puse. Elektroniskās laboratorijas piezīmes neatbalsta ar roku fiksētās piezīmes vai zīmējumus, kas neapšaubāmi uzskatāma par ļoti svarīgu pētniecības sastāvdaļu. Tādējādi nepieciešams vispirms veikt zīmējumu vai pierakstu digitalizēšanu un tikai tad pievienot tos e-piezīmju saturam. Daudzi e-piezīmju veidošanas rīki ir komerciāli produkti, kas pētniekam vai institūcijai nozīmē papildus izmaksas. Dažkārt pētniekiem tiek piedāvāts izmēģināt rīku par brīvu, taču tas sniedz limitētas iespējas pievienot neierobežotu lietotāju skaitu, ir pieejams samazināts failu augšupielādes lielums u.c. ierobežojoši faktori. Pētniekiem tiek piedāvāti arī atvērto avotu e-piezīmju rīki (piemēram, ELOG, eLABFTW), kas atrisina datu augšupielādes izmaksu vai lejupielādes formātu problēmas, taču var tikt uzskatīti par mazāk efektīviem funkcionalitātes ziņā nekā maksas  e-piezīmju risinājumi.

Kādus elektronisko laboratorijas piezīmju rīkus izvēlēties, kādi ir e-piezīmju rīku funkcionalitātes faktori attiecībā pret pētnieku nepieciešamībām – par to plašāk lasiet šeit.

*FAIR- findable, accessible, interoperable, reusable. Plašāk par FAIR* datiem lasīt šeit.

 

Kontaktinformācija
Gita Rozenberga
Nacionālais atvērtās piekļuves dienests
E-pasts: napd@lu.lv

 

Dalīties