Augstskolu bibliotēkām tradicionāli vasarās ir mierīgāki darba apstākļi un domās visiem virmo jau tuvojošos atvaļinājumu noskaņas. Izņēmums bija pagājušā vasara, kad vasaras sākumā tika uzsākts pētījuma “Akadēmisko bibliotēku un atmiņas institūciju transformatīvā loma sabiedriskai zinātnei un atvērtai zinātnei Baltijas valstīs” otrais posms, kuru aptaujas veidā īstenoja trīs Baltijas valstu bibliotēku darbinieki.

Pētījuma  mērķis bija izzināt atmiņas institūciju, īpaši bibliotēku lomas un to iesaisti pētniecībā. Pētīts šis jautājums tika atvērtās zinātnes aspektā, uzsvaru liekot īpaši sabiedriskās zinātnes kontekstā. Tieši sabiedriskā zinātne šobrīd paver iespēju bibliotēkām un pārējām atmiņas institūcijām paplašināt savu darbības lauku un nostiprināt savu nozīmi pētniecībā un sabiedrībā.

Pētījuma laikā tika veiktas divas aptaujas gan pavasarī, gan vasarā vairāku mēnešu garumā, aicinot aizpildīt īpaši izveidotās un izplatītās aptaujas anketas Baltijas valstu augstākās izglītības un pētniecības institūciju un atmiņas institūciju darbinieku vidū. Abas notikušās aptaujas, kurās tika aptaujātas trīs dažādas respondentu grupas- atmiņas institūciju speciālisti, pētnieki un amatierpētnieki – ļauj secināt, ka sabiedriskā zinātne tiek uztverta pozitīvi, tā ir cieši saistīta ne tikai ar atbalstu zinātnei, bet arī sabiedrības labklājību un izglītību.

Iepriecinoša bija anketēšanas rezultātā iegūta informācija, kas apliecina, ka trīs Baltijas valstīs uzrunātās respondentu grupas pauž vēlmi sadarboties sabiedriskās zinātnes projektu un citu pētniecisku aktivitāšu realizēšanā. Gan pētnieki, gan amatierpētnieki labi novērtē atmiņas institūciju darbinieku ieguldījumu pētnieciskos projektos, kur tie piedalījušies ar savām profesionālām zināšanām un prasmēm, kā arī prasmēm, kas nav tieši saistītas ar viņu ikdienas darbu.

Pamatojoties uz pētījumā iegūtiem datiem un apjomīgo informāciju, tika sagatavotas rekomendācijas atmiņas institūcijām, lai veicinātu to transformāciju sava potenciāla celšanai un pakalpojumu attīstīšanai pētniecības atbalstam. Viena no galvenajām atziņām bija, ka atmiņas institūciju speciālistiem ir jāpalielina informētība par viņu dažādajām lomām pētniecībā, uzsvaru liekot uz sabiedrisko zinātni. Neizpalika arī ieteikumi pētniekiem un amatierpētniekiem. Piemēram, gan pētniekiem, gan amatierpētniekiem vairāk jāiepazīst bibliotēku un citu atmiņas institūciju pakalpojumu klāsts, un pēc nepieciešamības, ja tas iespējams, jāiesaista sabiedriskās zinātnes projektos bibliotēkas un citas atmiņas institūcijas.

Pēc pētījuma veikšanas tās autoriem ir radušās pozitīvas atziņas, jo anketas apliecināja, ka atmiņas institūciju, pētnieku un amatierpētnieku sadarbība nes potenciālu atvērtās zinātnes un zināšanu sabiedrības attīstībai.

Ziņojums, kā arī pētījuma kopsavilkumi visās projekta sadarbības partneru valstu valodās ir pieejami projekta materiālu kolekcijā Zenodo vietnē šeit.

Dalīties