Pirms datu radīšanas ir nepieciešams izveidot datu pārvaldības plānu (Data Management Plan DMP). Tas ļaus pieņemt svarīgus lēmumus pētniecības procesa pārvaldībā laicīgi, tādējādi ietaupot laiku un citus resursus vēlāk. Datu pārvaldības plāns var sniegt nozīmīgu informāciju, kuru būtiski iekļaut projekta budžetā.

Ja DMP ir lūgts iesniegt kā daļu no pētījuma granta pieteikuma, tas var kalpot par vērtīgu sākuma punktu projekta plānošanai, un pēc tam projekta laikā par praktisku instrumentu, pēc kura vadīties veicot dažādus procesus datiem. Svarīgi ir atcerēties, ka pētījuma projekta laikā turpināsies DMP attīstīšana, pielāgošana situācijai un ar datu pārvaldību saistītu lēmumu fiksēšana.

DMP ir strukturēts dokuments, ko sagatavo un iesniedz pētniecības finansētājam kā būtisku pētniecības procesa sastāvdaļu. DMP apraksta, kādi dati tiks radīti un kādi dati tiks atkārtoti izmantoti, kādas vadlīnijas tiks piemērotas datiem, datu pārvaldības praktiskās detaļas (īstermiņa un ilgtermiņa datu saglabāšana, datu rezerves kopiju veidošana, drošība, piekļuves kontrole u.c.), informācijas tehnoloģiju (IT) pielāgojumi un aprīkojums, datu īpašumtiesības un piekļuve, definētās atbildības dažādiem ar datu pārvaldību saistītiem procesiem un darbam ar DMP (piem., regulāra atjaunošana un būtisku lēmumu fiksēšana), atkārtota izmantošana un dalīšanās ar datiem.

DMP šobrīd tiek atzīts par vitālu pētniecības procesa daļu. Tas pētniekiem palīdz aptvert to, kā dati tiks pārvaldīti pētniecības procesa laikā un pēc tam plašākā pētniecības mērogā.

  • Kāds ir datu vākšanas konteksts: piemēram, pētniecības projekts un atbilstošās politikas un līgumi, piemēram, finansētāju un institucionālās pētniecības datu politiskās nosatdnes, sadarbības līgumi;
  • Datu vākšana, saglabāšana, apstrāde: informācija par datiem, ko vāks, vākšanas un apstrādes metodes un instrumenti, ko izmantos, kvalitātes pārbaudes veidi, saglabāšanas risinājumi, datu rezerves kopiju veidošana un organizēšana, atbilstoši datņu formāti, apstrādes un aprakstīšanas standarti;
  • Dokumentēšana un metadati: informācija, kas tiks radīta un saistīta ar datiem, lai labāk identificētu datu kopas, lai aprakstītu datu radīšanas metodes, lai sniegtu kontekstu un skaidrojumu interesentiem par pētījuma autoru izvēli attiecībā uz jēdzienu, vārdu, apzīmējumu pielietojumu konkrētā pētījuma ietavaros.
  • Ētikas un juridisko aspektu saderība: kādi datu pārvaldības pasākumi tiek īstenoti, lai ievērotu pētniecības ētikas un datu aizsardzības aktu prasības, tostarp darbības, kas jāveic, lai varētu dalīties ar datiem, pievienojot tos publikācijai, piemēram, atbilstošas piekļuves nodrošināšana, datu kopu anonimizēšana;
  • Intelektuālā īpašuma tiesības: kam pieder dati, kas tiek vākti un izmantoti pētniecībā, kā īpašumtiesības ietekmē dalīšanos ar datiem, kādas atļaujas varētu būt nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstošu dalīšanos ar datiem;
  • Ilgtermiņa saglabāšana un dalīšanās: kādus datus saglabās ilgtermiņā, kādus datu repozitorijus vai citus pakalpojumus izmantos, lai ilgtermiņā saglabātu datus un varētu dalīties ar tiem, kādi būs nosacījumi, lai dati būtu pieejami;
  • Atbildības un resursi: kā tiks sadalītas atbildības par datu pārvaldību, kādi resursi tam būs nepieciešami, kādas papildu izmaksas var rasties (piemēram, datu īstermiņa saglabāšanas, ilgtermiņa saglabāšanas jeb arhivēšanas izmaksas).
  • Kādi datu tipi tiks radīti? Vai dati būs reproducējami?
  • Kas notiks, ja dati zudīs vai kļūs neizmantojami vēlāk?
  • Kādā apjomā dati tiks ģenerēti, un cik bieži paredzama to maiņa?
  • Kas ir šo datu mērķauditorija? Kā tie tiks izmantoti īstermiņā un ilgtermiņā?
  • Kas kontrolē datus? (pārzinis, pats pētnieks)
  • Cik ilgi tos paredzēts saglabāt, piemēram, 5 gadus, līdz 10 gadiem vai pastāvīgi?
  • Vai būs nepieciešami rīki vai programmatūra, lai radītu, apstrādātu vai vizualizētu datus? Vai un kur tie pieejami?
  • Vai ir nepieciešams ievērot īpašas privātuma vai drošības prasības? Piemēram, personas datiem, augsta līmeņa drošības datiem?
  • Vai ir piemērojamas ētikas komitejas prasības?
  • Vai ir atbilstoša projekta un datu dokumentācija?
  • Kāda mapju un datņu nosaukumu piešķiršanas kārtība tiks piemērota?
  • Kādi projekta un datu identifikatori tiks izmantoti un pievienoti?
  • Kādi datņu formāti tiks izmantoti? Vai tos iespējams saglabāt ilgtermiņā?
  • Kāda datu glabāšanas un drošības stratēģija tiks piemērota?
  • Kad un kur dati tiks publicēti?
  • Vai ir piemērots nozarei atbilstošs specifisks standartu kopums, lai dalītos ar datiem / datu integritātei?
  • Vienmēr projektam ieteicams veidot DMP – pat ja datu pārvaldība šķiet vienkārša un skaidra.
  • Ja pētniecība ir darba grupas projekts, ieteicams veidot DMP komandā. Kādam no komandas ir par DMP jāatbild,savukārt, ikvienam, kas iesaistīts datu pārvaldībā, jāpiedalās tā izveidē.
  • Ieteicams izmantot veidni vai kontrolsarakstu, lai strukturētu plānu un dalītu to loģiskās sadaļās. Ja DMP jau ir veidots kā daļa no granta pieteikuma, tas var noderēt kā pamats, taču ir nepieciešams pievienots praktiskas detaļas. Noderīgi var būt tiešsaistē pieejamie DMP izveides rīki (piem., Argos).
  • DMP ietverams tik daudz informācijas, cik nepieciešams. DMP ir pētniecības projekta praktisks instruments datu organizēšanai. (Iedomājieties situāciju, ka kāds no projekta darba grupas pamet darbu un kādam citam ir jāturpina viņa iesāktais. Ir būtiski, ka tiek atstāta skaidra darba veikšanas bāze.)
  • Ieteicams pievienot visu nepieciešamo informāciju par dalīšanos ar datiem. DMP ir nepieciešams nosaukt repozitoriju vai repozitorijus, kuros tiks deponēti dati ilgtermiņa saglabāšanai un publiskai piekļuvei, daloties ar datiem, pēc projekta noslēguma. DMP nepieciešams iezīmēt laiku, kad jāsagatavo dati arhivēšanai.
  • Vācot datus no citiem pētījuma dalībniekiem, nepieciešams pārliecināties, vai datu pārvaldība ir saderīga ar pētniecības ētikas un juridiskajiem aspektiem un datu aizsardzības prasībām. Nepieciešams pārliecinieties, ka veiktās darbības maksimāli nodrošina iespēju dalīties ar datiem nākotnē.
  • Ja dati tiek vākti, sadarbojoties ar citiem partneriem vai organizācijām, nepieciešams skaidri definēt intelektuālo īpašumtiesību aspektus un jautājumus par publisko dalīšanos ar datiem. Vairums pētniecības līgumu atrunā standarta intelektuālā īpašuma un publicitātes jautājumus, kas piešķir īpašumtiesības un pieprasa, lai katra puse par to attiecīgi informē citas puses par jebkuru paredzēto publikāciju.
  • Ieteicams praktiski izmantot DMP, nevis tikai saglabāt un aizmirst par to. Ieteicams pārliecināties, ka darba grupas biedri ņem vērā un darbojas atbilstoši DMP, pārskata to ikdienā, veic atjauninājumus projekta gaitā. DMP var kalpot par projekta darba grupas sapulču ikdienas jautājumu.