Metadati ir dati par datiem un atklājas standartizētā formātā. Piemēram, bibliogrāfiskie dati par bibliotēkas krājumā esošiem izdevumiem. Datu pārvaldības kontekstā tas veido vienu no  datu dokumentēšanas līmeņiem/slāņiem, kas skaidro mērķi, izcelsmi, laika periodu, ģeogrāfisko atrašanās vietu, veidotāju, datu kolekcijas piekļuves un izmantošanas nosacījumus.

Šī ir strukturēta informācija, kas apraksta pētniecības datu kopu gan mašīnām, gan cilvēkiem (machine and human readable) saprotamā valodā, un var nodrošināt datu un datu kopu savietojamību, padarot datus labāk atrodamus. Tos var izmantot, lai identificētu un atrastu datus izmantojot interneta meklētājprogrammas vai tīmeklī bāzētas informācijas sistēmas. Labā prakse ir metadatus strukturēt atbilstoši starptautiskiem standartiem. Sevišķi metadatu ieraksti, to pilnība ir būtiska, ja tiek plānots datus kopīgot tiešsaistē.

Pētnieki parasti veido metadatus, aizpildot datu pārvaldības centra informācijas sistēmas deponēšanas formu vai izmantojot metadatus ģenerējošus rīkus. Metadatu pamatdati jeb minimums var ietvert tādus laukus kā: nosaukums, kopsavilkums, autorība, datējums, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, atslēgvārdi. Metadatu laukos tiek norādīta arī informācija par pieeju, izmantošanas tiesībām un ierobežojumiem, saglabāšanas formātiem un ilgumu, kā arī var būt iekļautas norādes par sasaisti ar citiem ar pētījumu saistītiem objektiem, piem., zinātniskām publikācijām u.c.

Pieejami  metadati par pētniecības datiem ir solis tuvāk atvērtai zinātnei.