Latvijas Universitātes (LU) Zinātnes departamenta, LU Bibliotēkas un Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta organizētā starptautiskā semināra “Pētniecības infrastruktūras un pakalpojumi: atvērtās zinātnes iespējas” (Research infrastructures and services: Open Science practice) prezentācijas pieejamas ikvienam interesentam.

2019. gada 5.novembrī LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā (Kalpaka bulvārī 4) notika starptautisks seminārs “Pētniecības infrastruktūras un pakalpojumi: atvērtās zinātnes iespējas” (Research infrastructures and services: Open Science practice), kurā piedalījās Latvijas augstskolu un zinātnisko institūtu pētnieki, pētījumu projektu vadītāji un koordinatori, doktorantūras studenti, administrācijas darbinieki, zinātniskās darbības atbalsta darbinieki, bibliotēku un informācijas speciālisti.

LU Zinātnes departamenta direktors Justs Dimants pasākuma atklāšanā uzsvēra arvien pieaugošo atvērtās zinātnes nozīmi Latvijā. Semināra sākumā Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta (turpmāk – NAPD) pārstāve un LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Gita Rozenberga iepazīstināja ar projektu OpenAIRE-Advance, kura rezultātā Latvijā darbojas NAPD.

Serbijas zinātņu un mākslas akadēmijas Tehnisko zinātņu institūta (Institute of Technical Sciences of the Serbian Academy of Sciences and Arts) bibliotekāre Milica Ševkušiča (Milica Ševkušić) informēja par Eiropas atvērtās zinātnes mākoni (EOSC), kas ir Eiropas Komisijas ierosināta iniciatīva, lai radītu infrastruktūru ar atvērto zinātni saistītiem pakalpojumiem pētnieku kopienai un plašākai sabiedrībai. Novēršot sadrumstalotību, apvienojot esošās un jaunās infrastruktūras (piemēram, EUDAT CDI, EGI un INDIGO-DataCloud, vairāk nekā 300 datu centrus un 18 visas Eiropas infrastruktūras), EOSC tiek attīstīts, kā viena kopīga vieta, kur pētniekiem atrast, piekļūt un atkārtoti izmantot, kā arī deponēt, analizēt un koplietot izpētes datus.  Ševkušičas kundze prezentācijā pievērsās EOSC dažādos aspektos, sniedzot ieskatu tā vēsturē, atbildot uz EOSC pārvaldības un finansēšanas jautājumiem, kā arī ikkatras pētniecības institūcijas un pētnieka iesaistei šīs kopīgās infrastruktūras un jaunās pieejas darbam ar pētniecības rezultātiem (izpētes datiem, publikācijām u.c.) Prezentācijas noslēgumā sniegta informācija par atšķirībām starp repozitorijiem, datubāzēm, žurnālu pārvaldīšanas sistēmām, sociālām tīklošanās vietnēm u.c. Pārstāve dalījās pieredzē par savu ikdienas darbu ar pētniekiem, regulāri pārbaudot, vai visas institūta pētnieku publikācijas ir pieejamas repozitorijā, un atgādinot pētniekiem sakārtot šo jautājumu. Viņa uzsvēra to, ka pētniekiem nav jāpublicē savas zināšanas bez maksas, taču ir svarīgi, lai tās ir zinātniskajā apritē. Serbijas pārstāve skaidroja, cik būtiski pētniekam savas publikācijas vispirms ievietot institucionālajā repozitorijā, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu publikācijas metadatu nokļūšanu atvērtās piekļuves apritē.

Turpinot EOSC tēmu, Lauris Cikovskis, Rīgas Tehniskās Universitātes HPC centra vadītājs un vadošais pētnieks EOSC-Nordic projektā, akcentēja infrastruktūras veidošanas nozīmi zinātniskās komūnas stiprināšanai Latvijas kontekstā un stāstīja par RTU nesen uzsākto dalību EOSC-Nordic projektā. Pārstāvis pastāstīja par EOSC-Nordic projekta dalībniekiem, tā galvenajiem mērķiem un darba uzdevumiem, kuros piedalās tieši RTU, pārstāvot Latviju.  Vēl L.Cikovskis vērsa uzmanību, ka EOSC attīstās paralēli otrai iniciatīvai Eiropas Augstas veiktspējas skaitļošanas (The European High Performance Computing – EuroHPC) jomā un ir jāpievērš uzmanība, kā šie abi zinātnei būtiskie virzieni attīstīsies laika gaitā un kā notiks to sadarbība saskares punktos.

Savukārt Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperts Viedās specializācijas stratēģijas (Research and Innovation Strategy for Smart Specialisation RIS3) jautājumos Aleksandrs Mārtiņš Blūms klātesošajiem skaidroja atvērtās zinātnes politikas veidošanas kontekstu Latvijā. A.M.Blūms vērsa uzmanību, ka, domājot par atvērtās zinātnes attīstību Latvijā, ir jāņem vērā Eiropas pētniecības kopienu iedibinātā prakse, kur galvenās komponentes ir izpētes/pētniecības datu apstrāde un piekļuves nodrošināšana pēc FAIR* principiem, zinātniskā publicēšanās atvērtā piekļuvē (Open Access), pilsoņzinātne (Citizen Science**) un pētījumu reproducējamība. Prezentācijā sniegta informācija par aktuālajiem darbiem un plānu īstenošanu  atvērtās zinātnes veicināšanai Latvijas zinātnē.

Alešija Bardi (Alessia Bardi), Itālijas Nacionālās pētniecības padomes informācijas zinātnes un tehnoloģiju institūta, Multimediju tīklošanas informācijas sistēmu laboratorijas pārstāve (Institute of Information Science and Technologies at the Italian National Research Council (ISTI-CNR), Networked Multimedia Information Systems (NeMIS) lab), kas aktīvi darbojas organizācijā OpenAIRE, iesaistoties aktīvā tehniskajā darbā pie pētniecības infrastruktūru izstrādes, izskaidroja katru portālā www.openaire.eu pieejamo pakalpojumu dažādiem pētniecības kopienas dalībniekiem: pētniekiem, pētījumu projektu vadītājiem un koordinatoriem, pētniecības infrastruktūru un to satura pārvaldītājiem, pētniecības finansētājiem. A. Bardi prezentācijā pievērsa uzmanību arī atvērtās zinātnes prikešrocībām un šķēršļiem tās attīstībai, kā arī izskaidroja OpenAIRE infrastruktūras lomu Eiropas Komisijas politisko nostādņu īstenošanā.

Pārstāvis no bezpeļņas organizācijas ORCID Ivo Vijnbergens (Ivo Wijnbergen) semināra noslēdzošajā prezentācijā sniedza atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar ORCID*** identifikatoru, kā arī īsi izstāstīja par citiem zinātnes kopienai svarīgiem unikāliem identifikatoriem (persistent identifier PID). I. Vijnbergens vērsa dalībnieku uzmanību uz ORCID organizācijas darbības principiem un aicināja kļūt par ORCID biedriem.

Seminārā demonstrētās prezentācijas pieejamas šeit: 

OpenAIRE-Latvija un Nacionālais atvērtās piekļuves dienests (OpenAIRE-Latvia and NOAD) Gita Rozenberga, OpenAIRE Nacionālais atvērtās piekļuves dienests, LU Bibliotēka

Ceļā uz Eiropas atvērtās zinātnes mākoni (On the way to EOSC) Milica Ševkušić, Serbijas zinātņu un mākslas akadēmijas Tehnisko zinātņu institūts

Latvijas dalība EOSC Nordic projektā (Latvia in EOSC-Nordic) Lauris Cikovskis, Rīgas Tehnikās Universitātes Pētniecības infrastruktūras un tehnoloģiju atbalsta centrs

Atvērtās zinātnes politiskais konteksts un aktualitātes Latvijas pētniecībai (Open Science policy context and update for research in Latvia) Aleksandrs Mārtiņš Blūms,  Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments

OpenAIRE sniegtie pakalpojumi atvērtai pētniecībai (OpenAIRE services for Open Research) Alessia Bardi, Itālijas Nacionālās pētniecības padomes informācijas zinātnes un tehnoloģiju institūts, Multimediju tīklošanas informācijas sistēmu laboratori

Unikālie identifikatori ORCID un to vērtība pētniecības kontekstā (ORCID & The value of authenticated identities) Ivo Wijnbergen, Bezpeļņas organizācija ORCID

 

*FAIR dati atrodami, pieejami, savietojami, atkārtoti izmantojami (Findable, Accessible, Interoperable, Reusable)

** Citizen Science  – pilsoņzinātne jeb sabiedriskā zinātne ir pētniecības prakse, kas notiek ar sabiedrības līdzdalību. Sabiedrība zinātniskās izpētes procesā var piedalīties dažādos veidos - kā parādību novērotāji, datu sniedzēji, datu apstrādātāji un analizētāji un kā pētniecības projektu finansētāji.

***ORCID unikālais identifikators – bezpeļņas organizācija ORCID uztur pētnieku unikālo identifikatoru reģistru. Pētnieks, reģistrējoties un izveidojot personīgo profilu ORCID sistēmā, var iegūt unikālu identifikatoru, kas paliek nemainīgs, mainoties piederības institūcijai, e-pasta adresei, vai uzvārdam. Plašāk par personīgā profila izveides iespējam šeit.

 

Kontaktinformācija:

Nacionālais atvērtās piekļuves dienests
e-pasts: napd@lu.lv

Gita Rozenberga
OpenAIRE-Advance Latvijā projekta vadītāja
Nacionālais atvērtās piekļuves dienests
e-pasts: gita.rozenberga@lu.lv

 

 

Dalīties